P.S. Dažas personiskas un filozofiskas Be on Style domas ♥️
Katrā profesijā ir brīži, kas nedaudz maina tavu perspektīvu. Man arī bija viens no tiem.
Ienāca tēvs ar meitu tieši pirms viņas pirmā skolas gada. Protams, es iedomājos parasto: apgriezt matu galus, runāt par garu matu kopšanu…
Bet viņu lūgums bija pilnīgi atšķirīgs: noskūt vienu pusi un nogriezt īsu, teksturētu piksis griezumu.
Godīgi sakot, sākumā es domāju, ka viņi joko.
Tad sekoja pauze, neliels šoks un mani mēģinājumi viņus atrunāt:
“Tie neataugs līdz vasaras beigām,”
“Viņai būs grūti tos ieveidot,”
“Viņa vēl ir tikai bērns…”
Un tad tēvs mierīgi teica:
— Tā ir viņas izvēle. Viņas pieredze lēmumu pieņemšanā. Ja viņa netiks galā, mēs pielāgosimies.
Un tajā brīdī kaut kas manī mainījās.
Galu galā mēs to izdarījām — nedaudz pielāgojot viņas vecumam, bet saglabājām ideju.
Un ziniet… tad es sāku domāt:
cik bieži mēs, pieaugušie, uzspiežam bērniem savas idejas par to, kas ir “skaists” un “pareizs”.
Gari mati “tāpēc, ka tā vajag.”
Nav ponija “tāpēc, ka tev tas nepiestāvēs.”
Nav izmaiņu “tāpēc, ka vēl ir par agru.”
Bet dažreiz ir labāk dot bērnam nedaudz brīvības —
izmēģināt, kļūdīties, pieņemt savas izvēles.
Jo tas nav tikai par matu griezumu.
Tas ir par pieredzi.